Komforta neredzamā puse.
Automātiskā pārnesumu kārba (AKP) ir vienkārša lietošanā, bet sarežģīta un dārga remontējot. Kā pareizi noteikt tās problēmu un nesabojāt to vēl vairāk, stāsta Genādijs Jemeļkins. Tādu, kas vēlas raustīt pārnesumu kloķi un spaidīt sajūga pedāli, kļūst arvien mazāk it sevišķi sastrēgumos. Daudzi dod priekšroku uzticēt šīs rūpes automātikai un braukt ar komfortu, mazāk veltot uzmanību attiecīgajam pārnesumam, bet vairāk pievēršot uzmanību situācijai uz ceļa. Automašīnu skaits ar APK strauji pieaug.
Kamēr auto ir garantijas laiks, remonts un APK apkope ir pārdevēja (dīlera) rūpes. Beidzoties garantijas laikam APK problēmu varbūtība nemazinās, bet tās remonts pie oficiāliem dīleriem ir ļoti dārgs. APK ir sarežģīts mehānisms, tādēļ daudzi servisi neveic tā diagnostiku un remontu, tā vietā piedāvājot nomainīt APK. Protams daudzus tas neapmierina. Ir alternatīva – vērsties specializētā autoservisā.
Ja dzinējs strādā, bet auto nebrauc, vēl nenozīmē, ka vainīga ir kārba. Godprātīgs automehāniķis kontaktējoties ar klientu telefoniski precizēs dažādus sīkumus, lai neliktu klientam veltīgi braukt ar bojātu auto. Piemēram: ir salūzusi viena no granātām (vienāda leņķātruma kardānpārvadiem) – auto nebrauc, bet kārba ir vesela!
Galvenās klientu sūdzības – auto negribīgi uzņem ātrumu, rāvieni (sitieni) pārnesumiem pārslēdzoties, viena vai vairāku pārnesumu neieslēgšanās, haotiska slēgšanās, transmisijas trokšņi utt.
APK diagnostika ir jāsāk ar eļļas līmeņa pārbaudi – tā neatbilstība normai var būt par iemeslu vairākām problēmām. Parasti eļļas līmeņa pārbaudes procedūra ir aprakstīta auto ekspluatācijas instrukcijā, tā ir līdzīga gandrīz visu marku automašīnām. Pie iedarbināta dzinēja un nospiestām bremzēm pārslēdz pēc kārtas visus režīmus, noturot katrā režīmā dažas sekundes, lai eļļa paspētu satecēt pa visiem APK kanāliem. Pēc tam ieslēdz “parking” (P) vai “neutral” (N), tas atkarīgs no auto markas, tad izvelk eļļas līmeņa taustu uz kura ir iedaļas max un min. Ja ir 4 iedaļas, tad apakšējās ir paredzētas aukstai eļļai, augšējās karstai. Eļļas līmenim ir jāatbilst attiecīgai eļļas temperatūrai, ja nepieciešams, tad eļļa jāpielej.
Protams, mēdz būt arī izņēmumi, piemēram, “Honda” APK, kuram eļļas līmenis tiek pārbaudīts neiedarbinot dzinēju. Arī ne visiem auto ir izvelkams eļļas līmeņa kontroles tausts, bet ir kontrolcaurulīte, kura ir slēgta ar fiksējošu korķi, šajā gadījuma nepieciešams griezties autoservisā. Mūsdienu Peugeot, BMW, Audi un vēl dažiem citiem auto eļļas pārbaudei ir kontrolkorķis, kurš ir ieskrūvēts APK eļļas kartera apakšā, šajā gadījumā bez bedres vai pacēlēja neiztikt.
Ja arī veicot vizuālu apskati eļļas notecējumi nekur nav manāmi, tad tomēr nevajadzētu ignorēt to, ka eļļas līmenis bija samazinājies. Kas notiek, ja eļļas līmenis ir zem normas? Diemžēl arī “meistari” dažos autoservisos paļaujas uz “gan jau būs labi”. Atdodot savu auto tehniskai apkopei, piekodiniet automehāniķim pārbaudīt eļļas līmeni kā arī prasiet, lai tas tiktu iekļauts paveikto darbu sarakstā. Tas ne tikai nāks par labu pārnesumu kārbai, bet arī, ja ar kārbu kaut kas atgadīsies pazemināta eļļas līmeņa dēļ, servisam būs grūtāk uzvelt vainu klientam.
Dažās APK dzinēja īpatnību dēļ, galvenais pārvads ir izveidots nevis cilindrisks, bet koniski hipoidāls. Tas ir ievietots vienā korpusā ar frikcijas diskiem, bet tam ir atsevišķs karteris, kas eļļojās ar hipoidālo transmisijas eļļu. Sakarā ar to, šīm APK ir 2 eļļas atveres (korķi). Pielejot eļļu nedrīkst kļūdīties, jo šīs eļļas nav savietojamas!!!
APK sirds ir sūknis. No dzinēja palaišanas līdz apturēšanas brīdim, tas nepārtraukti sūknē eļļu, kas plūst pa neskaitāmiem sistēmas kanāliem. Ja eļļas līmenis ir pazemināts, tad sūknī iekļūst gaiss. Gaisam atšķirībā no šķidruma ir cits saspiešanās koeficients, līdz ar to spiediens krītas, aizkavējas pārnesumu pārslēgšanās, spiediens uz frikcijas diskiem pieaug lēnām, tie ilgi izslīd dēļ kā ātri dilst. Pie zema eļļas līmeņa ir dzirdami trokšņi no sūkņa, nereti arī citi neatbilstoši trokšņi. Īsumā, APK nepieciešams pārbaudīt regulāri. Pārlieku liels eļļas daudzums arī nenāk par labu, jo tad eļļa pārkarst, oksidējas, puto, iespējama noplūde caur spiediena izlīdzinātāju. Lieko eļļu no kārbas var atsūkt ar jebkādu šprici, kurai ir pietiekoši gara silikona caurulīte.
Nākamais solis – eļļas stāvokļa novērtēšana pēc krāsas un smaržas. Normāla eļļa – tekoša, nav lipīga (staipīga), tumši brūnā vai sarkanā krāsā. Trauksmes signāli – mehāniski piemaisījumi, duļķainums, deguma smaka. Ne jau tāpat vien parādās deguma smaka – piedeguši frikcijas diski. Tam par iemeslu var būt auto ekspluatācijas noteikumu neievērošana, dzinēja vai pašas APK bojājumi. Mehāniski piemaisījumi ir kāda mehānisma diluma (nolietojuma) sekas. Duļķaina eļļa (emulsija) rodas no tā, ka tajā ir iekļuvis dzesēšanas šķidrums. Tas notiek tādēļ, ka dažiem auto eļļas dzesēšanai paredzētais radiators ir iebūvēts dzinēja dzesēšanas radiatorā. Riskanta brālība! Dzesēšanas šķidrums ir frikcijas disku ienaidnieks - tie izmirkst, piebriest un neatgriezeniski zaudē savas īpašības.
Ja auto ekspluatācija notiek smagos apstākļos, pie tam braucot sportiskā stilā t.i. bieži un strauji uzņemot ātrumu, tad bieži eļļas temperatūra pietuvinās maksimāli pieļaujamai un kļūst bezkrāsaina. Svarīgi to laicīgi pamanīt un nomainīt eļļu kopā ar eļļas filtru. Īpaša uzmanība jāpievērš eļļas kartera vākam! Izstrādājums ir trausls, bieži novietots zemāk par dzinēja kartera vāku, tātad viegli deformējams, kas var radīt problēmas eļļas sūkņa darbībai. Sūknis par to “pateiks” ar skaļu troksni. Ja auto ir atsities pret kaut ko ar apakšu, un tā rezultātā ir parādījušies trokšņi – pārbaudiet kartera vāku. Visticamāk šajā gadījumā remonts būs neizbēgams.
Ar to arī primārā diagnostika beidzas.
Ja eļļas līmenis un kvalitāte ir kārtībā, bet tomēr APK strādā ar traucējumiem, ir jāvēršas pie speciālistiem. Pieredzējušam speciālistam, kurš nodarbojas ar diagnostiku, dažreiz pietiek ar vienu testa braucienu, lai noteiktu problēmas cēloni un kā to novērst. Mūsdienu APK ir aprīkotas ar elektroniskiem vadības blokiem, kuri savukārt nodrošina pašdiagnostiku un visas kļūdas, kas saistītas ar APK ieraksta savā atmiņā. Lai tās nolasītu, ir nepieciešams skaners. Skaners dod iespēju arī reālā laikā kontrolēt APK parametrus, līdz ar to testa braucienā vajadzētu braukt divatā – viens maina (pārslēdz) automašīnas režīmus, bet otrs tos kontrolē pēc skanera rādījumiem.
Pilnīgāka informācija par APK stāvokli ir pieejama ar oficiālo dīleru skaneriem, jo tiem nav izdevīgi atdot klientus citiem servisiem. Ja elektroniskais vadības bloks ir nodrošināts ar visjaunāko pašdiagnostikas sistēmu, tad lieta ir daudz vienkāršāka. Informācija nekad nav lieka un papildus izpildmehānismu adoptācijas koeficienti atvieglo atrast problēmu. Speciālistam, kurš veic diagnostiku, ir labi jāpārzina APK darbība, tās īpatnības kā arī tās vārīgās vietas. Mūsdienās ar to jau ir par maz. Ir jāsaprot dzinēja vadības sistēma, jo tā ir saistīta ar APK, un tās defekti var ietekmēt to savstarpēju mijiedarbību. Piemēram: eļļas spiediens kontūrā, kas saspiež frikcijas diskus, daudzos auto ir atkarīgs no “dzinēja noslodzes”, bet tas var būt pazemināts, dēļ plūstošā gaisa masas mērītāja kļūdas. Rezultāts – spiediens pazemināts, frikcijas diski izslīd un sadeg. Ja speciālists šo problēmu neatklās, tad APK var remontēt mūžīgi.
Pat mūsdienu elektronika nav visspēcīga . nereti, pārbaudot skanera atmiņu, speciālists kļūdas neatrod, bet tomēr APK nav kārtībā. Šajā gadījumā nepieciešama kvalifikācija: Kādu lēmumu speciālists pieņems ?
Konstruktori nepārtraukti uzlabo APK, mainot darbības algoritmu, pievienojot arvien jaunus devējus un izpildmehānismus. Jebkura kļūme šajās ķēdes liek krietni pamocīties pat pieredzējušam meistaram. Dokumentācija, kas paredzēta APK remontam, ne vienmēr tiek līdz konstruktoru jauninājumiem – mehāniķiem pašiem nākas izzināt viltīgos hidraulikas labirintus. Savukārt ar tiem var gadīties arī pārsteigumi. Dažreiz noderīgie devēji mehāniķiem izdara lāča pakalpojumu. Tā, PSA APK ieguva eļļas spiediena devēju, kuru iespējams kontrolēt ar skanera palīdzību. Pilnīgi atsakoties no iespējas pārbaudīt ar manometru, pievienojoties kontroles atvērumam. Radās jaunas galvas sāpes ! Devējs ideāli seko eļļas spiedienam un pat pie vismazākā samazinājuma ceļ paniku, iedegas kontrollampa. Starp citu, uzsākot braukšanu ar aukstu dzinēju un nelielu pastāvīgu ātrumu, tas ir iespējams: bloķējoties hidrotransformātoram spiediens nedaudz krītas. Servisā ar uzsilušu dzinēju atkārto šo efektu atkārtot šo efektu neizdodas. Vēl vairāk, šis efekts nav visiem viena tipa auto. Mehāniķi neapskaudīsi, ja viņš ar to nebūs sakāries agrāk. Šis defekts tik novērsts ar elektromagnētisko vārstu nomaiņu .
Dažreiz elektronika piespēlē vēl sarežģītākus uzdevumus. Gliemeža ātrums pilsētā un neskaitāmi sastrēgumu ne tikai kaitina, bet atstāj iespaidu uz APK elektroniku. Tā pārkarst un sāk kļūdīties, liekot pārslēdzēja mehānismam neregulāri pārslēgties no 1. pārnesuma uz 2. un pretēji. Tiklīdz auto izkļūst no šādas situācijas, defekts pazūd. Dažreiz vadītājam nepatīk kā darbojas ideālā stāvoklī esošs APK. Tam iemesls ir, ka algoritms tiek rēķināts ņemot par pamatu vidējo statistisko vadītāju – tas nevar apmierināt visus ! Tā, “sportiska” braukšana ar straujiem uzrāvieniem un strauju bremzēšanu, provocē neloģisku pārnesuma pārslēgšanos, kas tik pavadīta ar rāvieniem, grūdieniem. Jāmaina braukšanas stils vai automašīna.
Griezes moments no dzinēja uz APK tik pārvadīts ar hidrotransformatoru. Brīvgaitas muftas reaktora bojājuma gadījumā eļļas pārteces process no sūkņa rata uz turbīnas ratu tiek izjaukts, griezes moments, kas tiek pārvadīts uz APK, krītas un auto uzņem ātrumu kūtri. Atbalsta gultņa nolietojumu, ja APK pārslēdzējs atrodas D,R,1,2,3, pavadā paaugstināts troksnis. Izņēmums P un N. Tāds gultņu izdilums, pie kura sūkņa rata lāpstiņas ķeras aiz turbīnas rata lāpstiņām, ir nepieļaujams – tās deformējas.
Remontējot APK hidrotransformātoru ir pieņemts to atvērt, lai noteiktu defektus. Tāpēc tas tik uzstādīts uz virpas un korpuss pa metinājuma šuvi tik pārgriezts uz pusēm. Transformātora salikšana ir augsti kvalificēta mehāniķa priekšrocība ! Nepieciešams ar juveliera precizitāti noregulēt gultņu sazobi un darba beigās pareizi sametināt abas korpusa puse. Pretējā gadījumā kārtējais remonts nav aiz kalniem.
Un tā, ja pareizi apietie ar APK un savlaicīgi novērst problēmas gan pie stūres būs komfortabli, gan tiks saglabāts ģimenes budžets.
Raksts ņemts no žurnāla “Za ruļom” Nr. 2 (920)