APK VADĪBAS SISTĒMAS
Pirmās paaudzes automātisko transmisiju vadības sistēmas bija pilnībā hidrauliskas. Signāli, kas bija proporcionāli auto kustības ātrumam un dzinēja slodzei ietekmēja pārslēgšanās laiku un kvalitāti. Atkarībā no šo abu signālu savstarpējā samēra atrumkārbā notika atbilstoši pārnesumi.Turpmāk hidrauliku izmantoja tikai kā vadības sistēmas izpildes daļu. Visas pārējās funkcijas mūsdienu automobīļos nodotas vadības blokam, kurš saņemot informāciju no dažādu devēju signāliem, veic tās apstrādi un analīzi un pieņem lēmumu par ātruma pārslēgšanos, vienlaikus nodrošinot atbilstošu pārnesuma kvalitāti. Bez tam, elektroniskais vadības bloks pastāvīgi kontrolē sistēmas darba derīgumu, ierakstot savā atmiņa to elementu bojājumu kodus, kuros radās traucējumi darba gaitā. Šo vadības bloka funkciju dēvē par pašdiagnostiku.
Vadības dators, ieslēdzot atbilstošu solenoīdu (ar elektromagnētu vadāmu vāstu, kas veido vadoša spiediena lielumu),
nosaka pārnesumskaitli katram APK pārnesumam, kura neatbilstības gadījumā tiek fiksēta neteiktā pārnesuma kļūme (pieņemsim, frikcijas disku slīdēšana). Starp citu, spiediens, kas nepieciešams katra sajūga pārslēgšanai, var tikt pakļauts analīzei. Katra sajūga ieslēgšanās spiediena mērījumu rezultāti tiek reģistrēti, kas ļauj prognozēt frikcijas disku nolietojuma pakāpi. Kas savukārt ļauj prognozēt ātrumkārbas darba resursu pat normālā darba režīmā.
Neskatoties uz priekšrocībām un nepilnībām, visu tipu ātrumkārbas pareizas ekspluatācijas un regulārās kvalificētās tehniskās apkopes gadījumā spēj priecēt automobīļu īpašniekus ar savu nevainojamo darbību arī pēc vairāk kā 200 000 km. noskrējiena.
Vēlāko gadu automobīļu vadības blokos sāka pielietot programmējamas atmiņas iekārtas. Šādas iekārtas ļauj ar īpašas profesionālas aparatūras palīdzību pietiekami operatīvi veikt vadības programmu korekcijas, neko nemainot pašā vadības blokā.
Kustības sākumposmā, kad dzinējs un transmisija nav vēl pietiekami uzsiluši, nepieciešams nodrošināt to aizsardzību pret pārslodzēm. Tādēļ vadības bloks ir nodrošināts ar speciālu programmu, saskaņā ar kuru dzinēja un transmisijas vadība tiek veikta bez atgriezeniskās saites, tas ir neņemot vērā faktisko dzinēja un transmisijas stāvokli. Šajā gadījumā lēmuma pieņemšanai vadības bloks izmanto tikai tā atmiņā ierakstītos datus.
Datoru remonts mūsdienu automobīļos ir tik pat neatņemama kopējā remonta sastavdaļa, kā piemēram, frikcijas disku nomaiņa remontējot APK mehānisko daļu. Lai precīzi noteiktu vadības datora bojājuma iemeslu, ir jāveic instalācijas, kas savieno to ar APK un dzinēju un to elektroniskiem devējiem, detalizēta diagnostika.
Elektronikas meistaram ir jābūt ne tikai zinošam, un tā rīcībā ir jābūt visai nepieciešamai literatūrai un tehniskajam aprīkojumam, bet arī profesionālai nojautai un milzīgai pieredzei darbā ar datoriem. Lielāko problēmu rada, tā saucamo, “slīkoņu” remonts - tas ir automašīnu, kas stihiskas nelaimes rezultātā nokļuvušas zem ūdens. Šādu bojājumu novēršanai nepieciešams “donordators” no līdzīgas mašīnas ar līdzīgiem raksturojumiem. Samontējot no diviem datoriem vienu un pārprogrammējot to, klients saņem par daudz mazāku naudu to, par ko dīleri pieprasīs no jums milzīgu summu.